Monētu kolekcijām ir dziļa un bagāta vēsture, un, lai to saglabātu, jums ir jāaizsargā savas monētas, lai tās paliktu neskartas un saglabātu stāvokli, kādā tās iegādājāties. Labi saglabājušās monētas ir vērtīgākas, tādējādi nodrošinot vairāk naudas jūsu mantiniekiem, kad pienāks laiks tās pārdot.
Monētu bojājumu iemesli
Liels skaits monētu ir izgatavotas no metāla, un, izņemot zeltu, lielākā daļa no tām var tikt pakļautas kaitīgiem vides faktoriem, kas var vienkārši nogalināt jūsu monētas. Būtībā monētas ir izgatavotas no vara un sudraba, un šie metāli ir visvieglāk ķīmiski reaģēt. Ja zināt, kas tieši tām var kaitēt, tad varat monētas sagatavot un pasargāt no ārējiem faktoriem.
1. Mitrums
Mitrums ir lielākais monētu ienaidnieks. Visizplatītākie ir varš un sudrabs, un, diemžēl, tieši šie metāli viegli nonāk ķīmiskās reakcijās ar ūdeni. Ūdens tvaiki pastāvīgi atrodas gaisā un var izplūst jebkurā vietā. Diemžēl visgrūtāk aizsargāt kolekciju ir tieši no šīs slimības. Vairāki kapsulu un monētu kastīšu uzņēmumi apgalvo, ka ir "hermētiski", taču neviens nevar būt pilnībā pārliecināts, ka tā ir.
2. Siltums un aukstums
Siltums pats par sevi ne vienmēr sabojā monētas. Bet tas veicina citu faktoru rašanos, kas tos iznīcina, piemēram, mitrums, skābums un gaisa piesārņojums. Tāpat aukstums var sabojāt monētas, jo mitrums kondensējas ūdenī un nosēžas uz to virsmas. Visbeidzot, nekas nav sliktāks par pēkšņām temperatūras izmaiņām, kas izraisa periodisku kondensāciju uz monētām.
3. Skābes
Skābes nāk no dažādiem avotiem. Visizplatītākais skābju avots ir materiāli, kuros tiek glabātas monētas. Parasti tas ir papīrs vai kartons, kur to ražošanai sākotnēji tika izmantotas skābes. Laika gaitā tās izceļas un izraisa melnēšanu un koroziju, īpaši sudraba un vara monētām. Iepakojumā izmantotā līme var arī izdalīt skābes. Vēl viens skābes avots ir koka mēbeles un ikdienas sadzīves materiāli, piemēram, tīrīšanas līdzekļi un ēdiena gatavošanas izgarojumi.
4. Hlors
Hlors nonāk ķīmiskās reakcijās ar metāliem, tādējādi negatīvi ietekmējot monētu izskatu. Rezultāts var būt no neliela virsmas melnuma līdz tādai korozijai, ka uz monētām parādās bedrītes. Galvenais avots ir monētu iepakojums, kas izgatavots no plastmasas un satur PVC (polivinilhlorīdu). Turklāt šajos iepakojumos var iekļūt arī siltā gaisa tvaiki, un tagad jau ir zināms, ar ko tas ir pilns.
Gaisa piesārņojums
Gaisa piesārņojums kaitē ne tikai mūsu veselībai, bet arī monētu kolekcijas stāvoklim. Šī problēma ir īpaši izplatīta blīvās pilsētu teritorijās, kur transportlīdzekļu radītais gaisa piesārņojums var uzkrāties smoga veidā un iekļūt apkārtējās ēkās. Jau daudzus gadus cilvēki ir uzlabojuši transportēšanu, lai samazinātu gaisā izmesto kaitīgo gāzu skaitu, taču to daudzums joprojām ir pietiekams, lai sabojātu monētas.
Nepareiza apstrāde
Nepareiza apstrāde rada visredzamākos monētu bojājumus. Tiešs kontakts ar pirkstiem var atstāt uz virsmas dažas skābes un eļļas. Tāpat monētas mešana uz jebkuras cietas virsmas var radīt neatgriezeniskus bojājumus un samazināt tās vērtību. Ar kolekciju vienmēr jārīkojas uzmanīgi un nepieskarieties monētām bez īpašiem kokvilnas cimdiem.
Labākās monētu noliktavas
Izmantojiet monētu kapsulas un īpašus albumus. Monētu glabāšana kastē, atvilktnē vai vienkārši iemesta kaut kur kumodē nozīmē neatgriezenisku bojājumu. Pirmais solis ir atrast tiem uzticamu uzglabāšanas sistēmu.
Tam vislabāk piemērotas īpašas kapsulas vai kapsulu albumi, kuros monētas tiks izolētas no mijiedarbības ar vidi. Papildus tam, ka tas pasargās tos no bojājumiem, tas palīdzēs arī ērti organizēt savākšanu. Mapēs un albumos var būt arī datumi, piezīmes un papildu informācija.
Atrašanās vieta, atrašanās vieta un vēlreiz atrašanās vieta
Kā saka, atrašanās vieta ir tikpat svarīga kā pati uzglabāšanas sistēma. Pamatnoteikumam vajadzētu būt: "Ja vide ir pietiekami ērta cilvēkiem, tad tas, visticamāk, derēs arī monētām." Lai monētas saglabātu vislabākajā stāvoklī, vislabāk ir izvairīties no galējībām, piemēram, pagraba, kur ir auksts un mitrs, vai bēniņus, kur ir pārāk silts un mitrs. Vispiemērotākais variants būs atrašanās vieta viesistabā vai guļamistabā. Tāpat ir vērts izvēlēties telpu, kas atrodas tālāk no virtuves, kur augu eļļas un mitrums var ātri iesūkties cauri kolekcijas mapēm un albumiem.
1. Bankas šūna
Visdrošākā un drošākā uzglabāšanas vieta, protams, ir seifs bankā. Diemžēl šī ir arī visdārgākā uzglabāšanas iespēja. Bankas šūnas ir veidotas tā, lai tās būtu droši aizsargātas no noziedzniekiem un ugunsgrēkiem. Šūnas ir izgatavotas no materiāla, kas izdala ūdens tvaikus, kas uztur temperatūru, tādējādi pasargājot no ugunsgrēkiem. Dabiski, ka daļa ūdens laika gaitā nokļūst šūnās. Tāpēc visa konstrukcija nodrošinās ļoti mitru atmosfēru. No tā var izvairīties, ievietojot silikagela maisiņu seifā. Galvenais neaizmirst to pāris reizes gadā nomainīt.
2. Mājas vai biroja seifs
Jūs varat iegādāties seifu pats mājās vai izmantot biroja seifu. Vienreiz nauda ir jātērē, bet ne vairāk. Vienīgais trūkums ir tas, ka seifi ir izgatavoti no tāda paša materiāla kā banku seifi, tāpēc būs arī jāatceras regulāri nomainīt silikagela maisiņu, lai ūdens tvaiki nesabojātu kolekciju.
3. Metāla skapis vai grāmatu plaukts
Koka grāmatu plaukti un skapji var izdalīt vidē kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram, līmi vai pašu koku, jo arī tā gadu gaitā bojājas. Lai gan tas nav tik drošs kā seifs, slēdzams metāla skapis nodrošinās drošu vidi kolekcijai, jo nebūs problēmu ar koku. Taču arī skapja izvēlē labāk būt apdomīgam, jo metāli spēj piesaistīt ūdens tvaikus, kas uz to virsmas paliek kondensāta veidā. Lai novērstu šo problēmu, ir vērts saprast, ka var rasties vairākas citas.
Monētu aizsardzība un kvalitatīva saglabāšana nodrošina, ka tās var baudīt vēl daudzas paaudzes.
Iesakām noskatīties:
Kāds ir labākais veids, kā aizsargāt retās monētas? Kādi uzglabāšanas veidi pastāv? Kādas metodes izvēlas pieredzējuši numismāti?
