Vēsturiskā sāncensība, ekonomiskā nevienlīdzība un strīdi starp kaimiņvalstīm padara robežas starp tām nedrošas.
11. Irāka / Irāna
Viena no bīstamākajām robežām pasaulē atrodas starp Irāku un Irānu, kas sākas tieši no Šat Al Arab upes pie Turcijas robežas. Lai gan robeža tika noteikta pirms simtiem gadu, strīdi par teritoriju (jo īpaši par upes izmantošanu) turpinās.
1980. gadā Irāka apsūdzēja Irānu par nelikumīgu teritorijas okupāciju un palaida raķetes. Astoņus gadus vēlāk, zaudējot 1 miljonu dzīvību, 2 valstis parakstīja ANO rezolūciju. Tomēr arī tas neapturēja cīņas un uzbrukumi turpinājās.
10. Pakistāna / Afganistāna
Robeža starp Pakistānu un Afganistānu tiek saukta par "Duranda līniju" un stiepjas 1510 km garumā. Robežstrīdi ir bijuši gadiem ilgi, un nesen tos apstrīdēja talibi un pēc tam Afganistānas prezidents 2001. gadā. 2003. gadā abu pušu militārie spēki bija iesaistīti bruņotā konfliktā, un pēc 4 gadiem Pakistāna sāka būvēt barjeras, lai neļautu talibu kaujiniekiem šķērsot robežu.
Bīstamība ir tāda, ka valsts nekontrolē cilvēku ieroču nēsāšanu, un tas ir novedis pie kontrabandas, slepkavībām, laupīšanām un nolaupīšanas. Pavisam nesen tika slēgta abas valstis savienojošā šoseja, tā tika slēgta nesaskaņu dēļ, un Pakistāna arī uzbūvēja barjeras vārtus. Strīds beidzās pēc apšaudes pie robežas, kurā tika nogalināti 3 un ievainoti 24 cilvēki.
9. Ķīna / Ziemeļkoreja
Ķīnu un Ziemeļkoreju atdala divas upes – Jaludzjana un Tumangana, kā arī Paektu kalns. Robežas šeit ir slikti nodrošinātas, un daudzi cilvēki bēg no Ziemeļkorejas. Pēdējo desmitgažu laikā abas valstis ir sākušas būvēt žogus un sienas.
Sākumā Kima Čenira režīms palīdzēja celt nelegālo migrantu līmeni no Ziemeļkorejas Ķīnā, kā rezultātā par problēmu kļuva teritoriālie strīdi. Ir arī ziņas par Ziemeļkorejas karavīriem, kas šķērsojuši robežu, lai nozagtu pārtiku un naudu, jo darbinieki saņem zemu atbalsta līmeni un saņem nelielas pārtikas porcijas.
2016. gada aprīlī uz robežas tika izvietotas aptuveni 2000 kaujas vienību pēc ziņām, ka Phenjana plāno kodolizmēģinājumus. Ķīna apstiprinājusi, ka uz robežas pilnībā nogalināti 3 valsts pilsoņi, turpinās izmeklēšana.
8. Kolumbija/Ekvadora
Strīdi starp Kolumbiju un Ekvadoru nesen saasinājušies par Kolumbijas nemiernieku grupējumu, ko sauc par Kolumbijas revolucionārajiem bruņotajiem spēkiem (Tautas armija jeb FARC). Vairākas reizes Kolumbijas valdība ir nosūtījusi karaspēku Ekvadoras teritorijā, mēģinot uzbrukt. FARC dalībnieki vardarbīgi sagrāba zemi gar robežu; izmantojot mīnmetējus un mīnas, viņi piespieda tūkstošiem pamatiedzīvotāju atstāt savas zemes. Šī grupa ir atbildīga par vairāk nekā 200 000 cilvēku slepkavībām pēdējo 50 gadu laikā.
Pierobežas pilsētās nogalināto cilvēku skaits sasniedza 96 uz 10 000 cilvēku. Sakarā ar to, ka Ekvadoras prezidents apgalvoja, ka Kolumbijas militārpersonām nav bijusi atļauja šķērsot robežu, Kolumbijas valdība apsūdz Ekvadoru teroristu patvērumā. Kopš tā laika Ekvadora ir veikusi daudzus pasākumus, lai atbrīvotos no FARC teroristiem.
7. Nigēra/Čada
Viens no nāvējošākajiem teroristu grupējumiem Boko Haram ir redzams pie Nigēras un Čadas robežas. Lai cīnītos pret šo grupu, Čada nosūtīja 2000 karavīru uz Bosso pilsētu Nigēras pusē. Saistībā ar vardarbību un karaspēka ierašanos pilsētu pameta 17 000 cilvēku, dzīvību zaudēja 32 karavīri (2 Čadas karavīri, 30 Nigēras karavīri un 55 teroristi). Abas valstis kopīgās operācijas veic kopš 2015. gada sākuma.
6. Jemena/Saūda Arābija
Uz robežas starp Jemenu un Saūda Arābiju ir augsts vardarbības līmenis. Abas valstis ir bijušas konfliktā pēdējo 65 gadu laikā. Saūda Arābijā ir novērojama ieroču kontrabandas, al-Qaeda teroristu, bēgļu no Etiopijas, Somālijas un Jemenas palielināšanās, mudinot valdību būvēt mūri. Jemena iebilst pret šo būvniecību, jo uzskata, ka tā traucē vietējiem ganiem.
Šīs valstis oficiāli karo kopš 2015. gada marta. Kopš kara sākuma ir nogalināti aptuveni 6000 civiliedzīvotāju un karavīru. Tikai vienas dienas laikā Saūda Arābijā notika 15 130 raķešu un mīnmetēju uzbrukumi.
5. Bangladeša / Indija
Bangladešai un Indijai ir 4000 km gara robeža, kas ir viena no garākajām pasaulē. Robeža ir sarežģīta un mulsinoša. Gadās, ka Bangladešas teritorija var atrasties uz Indijas robežām. Dažreiz Indijas robežas ieskauj Bangladešu. Tas kalpo kā ceļš kontrabandai no Indijas uz Bangladešu un nelegālajiem migrantiem no Bangladešas uz Indiju.
Augstā migrācijas līmeņa dēļ Indijas pierobežas spēki apšauj bez brīdinājuma. Dažreiz “nelegāla šķērsošana” ir sarežģītu robežlīniju rezultāts, un tiek mēģināts tās vienkāršot ar Bangladešu. Šī šaušanas no acs politika izraisīja 1000 nāves gadījumus laikā no 2000. līdz 2010. gadam.
4. Meksika / ASV
Meksikas un ASV robeža stiepjas no Kalifornijas līdz Teksasai kopumā 1989 km garumā, ar vienu no augstākajām nelegālajām robežšķērsošanas vietām pasaulē. Tas iet netālu no lielām apmetnēm un lielākās daļas neapdzīvotā tuksneša. Aptuveni 20 000 robežpatruļu ir koncentrētas pie blīvi apdzīvotām pilsētām, atstājot neaizsargātas pamestas teritorijas.
Tas atvieglo 50 000 cilvēku šķērsošanu tuksnešos, kur simtiem no viņiem mirst katru gadu. Īpaši bīstams ir Elpaso Huaresas rajons, kas pazīstams ar saviem narkobaroniem, narkotiku kontrabandu, ieročiem un cilvēkiem pāri robežai. Simtiem cilvēku šeit ir gājuši bojā pēc vardarbīgām sadursmēm starp policiju un bandu grupām. Vardarbība ir izplatījusies arī Amerikas teritorijās.
3. Izraēla/Sīrija
Debates par Izraēlas un Sīrijas robežas maiņu notiek jau daudzus gadus. 1920. gadā Lielbritānija sadalīja robežu starp tām tā, ka Sīrija atkāpās uz Francijas pusi. Tad Golānas augstienes atkal tika ieslēgtas. Tieši par šo zonu viņi aktīvi cīnījušies gandrīz simts gadus. Mūsdienās šī zona ir abu pušu konfrontācijas perēklis. Kopš pilsoņu kara izcelšanās Sīrijā vardarbība ir ievērojami palielinājusies.
2. Indija / Pakistāna
Indijas un Pakistānas robeža ir 2900 km gara, un tā tiek stingri apsargāta ārkārtīgi bīstamā vietā. Tas ir tik labi apsargāts, ka no kosmosa ir redzami tikai augstsprieguma žogi Indijas pusē. Sadalīšana 1947. gadā izraisīja simtiem tūkstošu nāves gadījumu un karu 3 valstīs, un Kašmiras provinces kalnu ledāju apgabals tika apstrīdēts 25 gadus. Upuru skaits sasniedza 50 000.
1. Dienvidkoreja / Ziemeļkoreja
Korejas demilitarizētā zona (DMZ) ir 241 kilometru gara robeža starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Šo teritoriju no abām pusēm stingri apsargā karaspēks, un tā ir aprīkota arī ar dzeloņstieplēm un aktīvām mīnām. Korejas kara beigas neizbeidza šķelšanos starp abām tautām. Viņi ir bijuši naidīgi 60 gadus un neatzīst viens otra neatkarīgo statusu.
Konfliktu dēļ gājuši bojā simtiem cilvēku. DMZ spēlē sava veida bufera lomu, kas aizsargā puses no atklāta konflikta un rada attālumu starp tām. Ikviens, kurš mēģinās šķērsot robežu, tiks nošauts.
Iesakām noskatīties:
Video par robežu starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju no CHINA TV.
