Policija uzrauga likumu ievērošanu sabiedrībā. Policijas spēki iestājas par taisnīgumu, aizsargājot nevainīgos un sodot likuma pārkāpējus. Policija risina noziegumus un dod pārliecību, ka noziedznieki tiks nosūtīti cietumā vai attiecīgi sodīti. Policija arī palīdz noziegumā cietušajiem atgūties no notikušā.
Vismaz policija tam ir domāta. Diemžēl praksē tas ne vienmēr darbojas. Ir lieliski, ja katrs policists ir labs cilvēks, kurš vēlas palīdzēt, lai kas arī notiktu. Daudzi cilvēki visā pasaulē pievienojas policijas rindām, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem vai saņemtu atļauju darīt to, ko drīkst darīt tikai policisti. Diemžēl dažās valstīs policijas patvaļa tiek uzskatīta par normu.
Saskaroties ar policijas brutalitāti, ir grūti kaut ko darīt. Tie, kuriem ir jāīsteno likums, tos pārkāpj. Ar ko jūs varat sazināties šādā situācijā? Dažās valstīs policisti tiek atlaisti par nelikumīgām darbībām. Citās, gluži pretēji, policija ir apveltīta ar praktiski neierobežotu varu; to izmanto konfliktos valsts iekšienē, piemēram, pilsoņu karā. Mēs pārstāvam 15 valstis, kurās jums ir jābūt uzmanīgiem, saskaroties ar policiju. Apskatiet arī rakstu 10 visbīstamākās pilsētas pasaulē.
15 Sudāna un Dienvidsudāna
Diemžēl Sudānā notiek konflikts starp abām valsts daļām. Valsts vēsturē ir daudz nestabilu brīžu, un uz Sudānas un Dienvidsudānas robežas pastāv policijas brutalitātes problēma. Viens nesens incidents izraisīja konfliktu starp policiju un protestētājiem. Protestētāji bija neapmierināti ar degvielas cenu pieaugumu. Dažu dienu laikā tika nogalināti simtiem cilvēku, vismaz 50 cilvēkus nogalināja policija.
Policija apzināti tēmēja uz kakliem un galvām. Pēc Sudānas sadalīšanās 2 daļās palielinājās arī vardarbības līmenis Dienvidsudānā. Starp citiem pierādījumiem internetā ir nopludināti video, kā policisti uz ielas sit zādzībās apsūdzētos cilvēkus. Šis ir viens video ierakstīts policijas brutalitātes piemērs. Kļūst acīmredzams, ka daudzi cilvēki kaut kāda iemesla dēļ baidās no tiesībaizsardzības amatpersonām.
14. Ķīna
Policijas brutalitāte Ķīnā ir bieža un bieža parādība. 2016. gada maijā divi jaunieši par šokējošo incidentu runāja medijiem. Sabiedriskās drošības biroja darbinieks vīrieti pagrūda, un viņa draugs izņēma telefonu un sāka filmēt notikušo kā pierādījumu. Rezultātā policisti vīriešus brutāli piekāva, līdz viņi piekrita noņemt video.
Tas notika neilgi pēc kāda vīrieša nāves policijas iecirknī. Vīrietis tika pieķerts reidā masāžas salonā, pēc tam policisti viņu smagi piekāva un pēc tam nomira savā kamerā. Šie incidenti notikuši Lanžou un Pekinā, tāpēc policijas patvaļa nav atsevišķa problēma nevienā pilsētā. Šie incidenti izraisīja sabiedrības sašutumu, taču tas nenozīmē, ka kaut kas tiks darīts, lai šādus incidentus novērstu.
13. Pakistāna
Policijas vardarbība Pakistānā šķiet tik izplatīta, ka vietējie iedzīvotāji to pat neuzskata par ārkārtēju. Mēģiniet ierakstīt meklētājprogrammā "policijas brutalitāte Pakistānā"Un jūs iegūsit tūkstošiem un tūkstošiem rezultātu. Starp slavenākajiem incidentiem ir gadījums, kas notika 2011. gadā Harotabadas rajonā.
Saistībā ar to, ka viņi tika turēti aizdomās par terorakta gatavošanu, kontrolpunktā uz robežas policija nošāva piecus ārzemniekus. Neskaidros apstākļos arī policijas ķirurgam, kurš iebilda pret oficiālo stāstu, divas reizes uzbruka un otro reizi viņš tika nogalināts. 2015. gadā divi brāļi atteicās apstāties kontrolpunktā un arī tika nogalināti.
Abi bija neapbruņoti un tikko gāja mājās no darba. Afgāņu bēgļi stāsta arī par policijas brutalitāti, kas galu galā liek viņiem pamest valsti. Aresti, uzmākšanās un piekaušana bija daļa no viņu ikdienas, līdz viņi padevās un piekrita pamest valsti.
12. Mjanma
Ziņas, kas tika pārraidītas Mjanmā pēdējos gados, var sajaukt ar ziņām no sešdesmitajiem vai septiņdesmitajiem gadiem. 2015. gadā studenti, mūki un žurnālisti sarīkoja protestu par akadēmiskās brīvības trūkumu valstī. Šķiet neticami, bet viņi saskārās ar policijas brutalitāti.
Divsimt skolēnu gājienu apturēja piecsimt policistu. Vairāk nekā puse no viņiem tika aizturēti. Policija pat šāva uz protestētājiem ar katapultiem. Rezultātā prezidents bija spiests izteikties, aizstāvot policiju, norādot, ka spēka pielietošana ir pamatota.
Valdība arī izmantoja piemēru par nemieriem Fērgusonas pilsētā, ASV, kā attaisnojumu, lai vardarbīgi reaģētu uz jebkādām domstarpību vai nemieru pazīmēm. Ziņa bija šāda: nevienam nevajadzētu dalīties ar Mjanmas protestētāju viedokli, pretējā gadījumā viņiem būs jāsaskaras ar agresīviem pasākumiem un arestu.
11. Ziemeļkoreja
Ir grūti runāt par to, kas patiesībā notiek Ziemeļkorejā, jo informācija, kas nonāk plašsaziņas līdzekļos, tiek stingri kontrolēta no varas iestāžu puses. Patiesībā kaut kas kļūst zināms, pateicoties pilsoņiem, kuriem izdevās aizbēgt uz Dienvidkoreju vai citur. Tie, kas sniedz šādus paziņojumus, zina, ka apdraud savus ģimenes locekļus vai draugus, kuri paliek valstī.
Deviņus bērnus, kuri aizbēga uz Laosu, piekāva Ķīnas robežsargi, viņi galu galā atgriezās dzimtenē un sodīja. Šokējošais ANO ziņojums izceļ dzīvi Ziemeļkorejas cietumos: ieslodzītos apzināti badā, piespiež strādāt, spīdzina, izvaro, grūtnieces sūta uz piespiedu abortiem.
Tas viss var beigties arī ar izpildi. Apstākļi uz ielām nav daudz labāki, policija ir devusi pilnu brīvību rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar Augstākā vadītāja vēlmēm. Par runām pret pastāvošo politisko režīmu var sodīt ar cietumsodu vai nošaušanu. Neticami, ka tas viss notiek 21. gadsimtā.
10. Brazīlija
2016. gada Riodežaneiro olimpiskās spēles radīja daudz neērtu jautājumu par policijas brutalitāti valstī. Diemžēl Brazīlija nav vieta, kur policija ir likuma pusē. Faktiski vienu piekto daļu no visām slepkavībām Rio 2015. gadā veica policisti. Kopējais nogalināto skaits ir 645, no kuriem trīs ceturtdaļas bija melnādainie.
Mēģinot sakopt graustu rajonus, policistiem tika piešķirta licence nogalināt tos, kuri, viņuprāt, būtu jāizņem no sabiedrības. Gandrīz visi nāves gadījumi ir attaisnojami kā pašaizsardzības pasākums. Tas, vai tas tā ir, vēl jānoskaidro, taču maz ticams, ka bandītisms pilsētā mazināsies ar policistu klātbūtni, kuri vienmēr labprāt nospiež sprūdu. Ir zināms, ka Brazīlijas policija bieži draud lieciniekiem, liek pierādījumus un sniedz nepatiesas liecības.
9. Afganistāna
Pēdējo 5-10 gadu laikā ziņots par policijas brutalitāti Afganistānā. Pēdējā laikā arvien vairāk faktu izgaismo, kā policija cīnās ar teroristiskās islāma kustības Taliban draudiem.Aizdomās turamie nekavējoties tiek saukti tiesā, daudzi tiek atzīti par vainīgiem un piekauti bez jebkādiem pierādījumiem. 2016. gada sākumā medijiem noplūda video, kurā redzams vīrietis, kurš tiek turēts aizdomās par spridzinātāju pašnāvnieku.
Viņš bija piesiets pie policijas mašīnas, rokas sasietas aiz muguras. Pēc tam viņu aiz automašīnas vilka apmēram 30 metrus pa ceļu, un policisti viņu piekāva un ievainoja. Nav pārsteidzoši, ka tas notika Kandahāras provincē dienvidu provincē, ņemot vērā, ka policijas priekšnieks ģenerālis Abdels Razika jau agrāk ir apsūdzēts spīdzināšanā un slepkavībā. Šajā konkrētajā incidentā Razik pārstāvis noraidīja video kā viltotu un noliedza, ka šādas lietas notiek viņu reģionā. Ir vērts atzīmēt, ka Afganistāna ir iekļauta 10 visvairāk izsalkušo valstu sarakstā pasaulē.
8.Irāna
Lai saprastu policijas vardarbības līmeni Irānā, vispirms ir jāaplūko 2009. gada Ašūras protesti. Ašūras svētki, svēta diena, kad vardarbība ir aizliegta un valda taisnīgums. Protesti tika uzņemti agresīvi, policistiem pat atklājot uguni uz protestētājiem. Vīrieši civildrēbēs šāva tieši uz protestantiem slepkavības nolūkos, kamēr kravas automašīnas dzenā cilvēkus. Šāda situācija pastāvīgi atkārtojas, kad cilvēki ir neapmierināti ar vēlēšanu rezultātiem.
Lai apspiestu nemierus, policija izmantoja stekus, nūjas, piparu gāzi un šaujamieročus. Valdība apgalvo, ka oficiālā versija ir 36 nogalinātie protestu laikā, savukārt opozīcijas atbalstītāji uzskata, ka šis skaitlis ir daudz lielāks. 2015. gadā šajā valstī notika konference par policijas brutalitāti pret melnādainajiem ASV, izraisot sašutumu tajos, kuri zina patiesību par policijas spēkiem savā valstī.
7. Haiti
Policijas brutalitāte Haiti ir izplatīta parādība, un šī desmitgade ir bijusi pazīstama ar daudziem incidentiem, kas būtu izraisījuši plašu sašutumu jebkurā pirmās pasaules valstī. Ņemsim vienu piemēru, lai ilustrētu problēmu kopumā. Ilha-Vašas salu sagrāba valdības amatpersonas, kuras vēlējās to pārvērst par brīvdienu galamērķi.
Tā vietā, lai izietu attiecīgās procedūras vai vismaz informētu iedzīvotājus, viņi vienkārši sāka dzīt mājas ar buldozeru. Kad iedzīvotāji organizēja miermīlīgus gājienus un pieprasīja atbildes, jaunais policijas priekšnieks bija spiests viņus apklusināt. Galu galā kāda cilvēktiesību organizācija ieradās Il-ha-Vash, lai runātu ar amatpersonām.
Cilvēktiesību organizācijas biedri tika sisti ar nūjām, mīdīti zem smagiem zābakiem un spārdīti – vai tie būtu vīrietis, sieviete vai mācītājs. Iedzīvotāji ziņoja par pastāvīgām veselības problēmām, piemēram, dzirdes zudumu vai asiņošanu pēc sitiena. Vecākie protestētāji, piemēram, vietējie policisti, tika vienkārši arestēti un izņemti no kopienas.
6. Kenija
Šī nav pirmā reize, kad Kenijas policija tiek kritizēta. 2016. gada maijā notika brutāla nemieru apspiešana. Protestu laikā policija pielietoja brutālu spēku. Kā izteicās kāds žurnālists: "Policists vīrieti padzina pa ielu, un vajātais pakrita. Kad viņš nekustīgi gulēja uz zemes, viņam vajājošais policists sāka sist viņam ar nūju tā, ka viņš to pārlauza uz pusēm, un pēc tam turpināja spārdīt vēl pusduci reižu, kamēr viņam pievienojās vēl divi policisti.".
Viņš pievienoja: "Policija soļoja pa ielām un alejām, izklīdināja protestētājus, sita tos ar nūjām un nūjām. Tuvumā esošajās ēkās, kur patvērās protestētāji un apkārtējie, policisti iekļuva mājās, aizveda viņus pie saviem kolēģiem, kas gaidīja uz ielas, kuri pēc tam sita protestētājus ar koka nūjām, spārdīja, kad viņi mēģināja aizbēgt."Valstī ir notikuši protesti par valdības korupciju. Ir viegli saprast, kāpēc cilvēki uzskatīja par nepieciešamu iziet ielās, riskējot ar savu dzīvību - valstī pastāvošo daudzo grūtību dēļ.
5. Krievija
Krievijā policijas patvaļa ir tik izplatīta, ka par daudziem gadījumiem plašsaziņas līdzekļos pat netiek ziņots. Kā komentē paši Krievijas pilsoņi, policija izmantos brutālu spēku, kad vien vēlēsies. Cietuma apstākļi ir īpaši slikti. Vēl viens gadījums, kas nesen nokļuva virsrakstos, ir Sergeja Pestova lieta. Sergejs Pestovs 70. gados bija bundzinieks diezgan veiksmīgā grupā.
2015. gada septembrī viņš spēlēja savā garāžā pie Maskavas, kur policija steidzās viņu arestēt. "Policija viņu sāka sist uzreiz pēc ieiešanas garāžā.", - sacīja Jekaterina Ščerbina, viena no viņa garāžā esošajām mūziķēm. "Viens no policistiem viņam iesitis pa pakausi, tā ka no deguna sāka tecēt asinis.».
Pēc tam mūziķis tika piesiets ar savu jostu un aizturēts aizdomās par narkotiku tirdzniecību. Viņa sieva nākamajā rītā atrada viņa nedzīvo ķermeni slimnīcas gultā. Policija stāsta, ka viņu atbrīvojusi nakts vidū, nenodarot miesas bojājumus. Šķiet, ka cilvēktiesību aizstāvji domā citādi.
4. Somālija
Ir zināms, ka Somālijas policija ir viena no korumpētākajām pasaulē. Valsti plosīja karš, un kara sekas vēl nebija pilnībā likvidētas, pirms policijai tika dota pilnīga brīvība rīkoties pēc saviem ieskatiem. Policija lielākoties ir neefektīva, lielākā daļa policistu ņem kukuļus, nevis risina noziegumus.
Policijas profesija šeit ir ļoti zemu atalgota, un līdz ar to likumsargi pilsoņus redz kā algas avotu. Viņi nevilcinās zagt kratīšanas laikā, kā arī vajā nevainīgus pilsoņus naudas dēļ. Policijas patvaļa valda. It kā ar to būtu par maz, kad 2009. gadā pēc Vācijas valdības nodrošinātās apmācības pēkšņi pazuda aptuveni 1000 Somālijas virsnieku.
Šie virsnieki gatavojās pievienoties islāmistu bruņoto bandītu formējumam. Lai gan ir pieliktas pūles, lai panāktu pārmaiņas, ir zināms, ka valsts policija ir korumpēta un brutāla, padarot Somāliju par vienu no vismazāk drošākajām vietām pilsoņiem.
3. Ēģipte
2004. gadā CIP virsnieks Roberts Beiers paziņoja, ka Ēģipte ir vieta, kur nosūtīt cilvēku, ja vēlaties, lai viņš pazūd no zemes virsas. Tad sākās"Arābu pavasaris"un lietas tikai pasliktinājās. Policijas brutalitāte laika gaitā pieauga un tikai pieauga. 2015. gadā statistika bija šausminoša: 1250 cilvēku pazuda bez tiesas, 267 nogalināja policija, bet 40 000 cilvēku tika sagūstīti kā politiskie ieslodzītie.
Šos skaitļus minēja cilvēktiesību organizācijas, un tiek uzskatīts, ka patiesie skaitļi varētu būt vēl lielāki. centrs "Nadeem»Tajā pašā gadā tika dokumentēti vairāk nekā 600 vietējie spīdzināšanas gadījumi. Rezultātā centrā tika veikta izmeklēšana par ārvalstu finansējuma iegūšanu bez valdības apstiprinājuma.
Diemžēl pagaidām nav rasts risinājums, kā apturēt policijas brutalitāti, jo īpaši tāpēc, ka pašreizējā valdība uzskata, ka gāztais Mubaraks ir vainojams, jo viņš bija pārāk pielaidīgs pret opozīciju un protestiem.
2. Dienvidāfrika
Statistika liecina, ka 2015.gadā policijā bojā gāja vairāk cilvēku nekā 2014.gadā.Šī informācija izraisīja rezonansi valstī. Pieaudzis ne tikai slepkavības, bet arī citi policijas brutalitātes gadījumi. To skaitā bija policijas darbinieku veikta spīdzināšana un izvarošana. Tā ir kļuvusi par tādu problēmu, ka, ja tiks apmierinātas visas civilprasības pret policiju, tiks likvidēts viss ikgadējais policijas budžets.
2015.gadā bija zināmi 224 nāves gadījumi, kā arī 124 izvarošanas gadījumi, kuros iesaistīti policisti, no kuriem 42 uzbrukuma brīdī pildīja dienesta pienākumus.Ir zināmi 145 spīdzināšanas gadījumi, kuros iesaistīti policisti, kas ir par gandrīz 50% vairāk nekā gadu iepriekš. Protestētāji regulāri sastopas arī ar tādām metodēm kā apšaude ar gumijas lodēm. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kļūst skaidrs, ka Dienvidāfrikā pastāv policijas patvaļas problēma, un šī tendence aizsākās jau aparteīda laikā valstī.
1. ASV
Jūs droši vien esat daudz dzirdējis par policijas brutalitāti Amerikas Savienotajās Valstīs, īpaši pēdējā laikā. Tā ir kļuvusi par nopietnu problēmu valstī, īpaši pēc 11. septembra uzbrukumiem. Izmaiņas likumdošanā aptuveni tajā pašā laikā ļāva policistiem rīkoties gandrīz nesodīti, šaut, lai nogalinātu, ja bija kaut mazākās aizdomas, ka aizdomās turamais varētu būt bīstams.
Valstī notikušas daudzas pretrunīgi vērtētas apšaudes, un ir saņemtas ziņas par policijas nāves gadījumiem, kas izraisīja nemierus un vispārēju nosodījumu. Daži nesenie gadījumi, par kuriem sabiedrība ir pievērsusi uzmanību, bija Maikla Brauna, Altona Stērlinga, Filando Kastīlijas un Gregorija Grīna slepkavības Fergusonā 2014. gadā. Slepkavības izraisīja protestu visā valstī.
Starptautiskā pret melnādaino vardarbību vērsto aktīvistu kustība uzskatīja, ka slepkavības bija rasistiski motivētas. Pat pirms 11. septembra uzbrukumiem tika ziņots par daudziem policijas brutalitātes gadījumiem, taču laika gaitā situācija ir tikai pasliktinājusies.
Iesakām noskatīties:
10 policijas brutalitātes gadījumi Krievijā un ASV. Atsevišķos gadījumos policijas brutalitāti provocē aizturētais vai apstākļi, taču nereti policijas brutalitāte pārsniedz pieļaujamās robežas un noved pat pie slepkavībām.
